Miega apnoja

  1. Miega apnoja un sirds-asinsvadu slimības.

Miega apnoja slimniekiem ar sirds mazspēju.

  • Lielai daļai sirds mazspējas slimnieku (40-70%) tiek diagnosticēta obstruktīvas miega apnojas sindroms (OMAS) vai centrālas miega apnojas sindroms (CMAS) ar Čeina-Stoksa elpošanu (Sin et al, 1999; Oldenburg et al, 2007; Naughton, 2016)
  • Pacientiem ar akūtu sirds mazspēju hospitalizācijas etapā 31% tika diagnosgticēts CMAS un 47% OMAS un šie elpošanas traucējumi miegā bija saistīti ar pacientu agrīnāku mirstību (Khayat et al, 2015)
  • Galvenie riska faktori miega apnojai slimniekiem ar  sirds mazspēju ir: vecums virs 60 gadiem, vīriešu dzimums, priekškambaru fibrillācija un zems PaCO2 <38 mm Hg (Gami et al, 2004; Gottlieb et al, 2010; Naughton, 2016)
  • Ilgstošas pozitīva gaisa spiediena (CPAP) terapijas efekti: uzlabojas sirds kreisā kambara izsviedes frakcija un dzīves kvalitāte (Mansfield at al, 2004; Kaneko et al 2003), labāki 2 un 3 gadu dzīvildzes rādītāji (Wang et al, 2007; Javaheri et al, 2011, Khayat et al, 2015)

Miega apnoja un arteriāla hipertensija.

  • Pēc dažādu pētījumu datiem no 35% līdz 80% obstruktīvas miega apnojas sindroma (OMAS) slimniekiem ir arteriālā hipertensija un tās sastopamības biežums korelē ar miega apnojas smaguma pakāpi (ERS/ESH TASK FORCE REPORT, ERJ,2013)
  • Ilgstošas pozitīva gaisa spiediena (CPAP) terapijas efekti: arteriālā hipertensija pazeminās no 1,3 līdz 2,5 mm Hg (Haentjens et al, 2007; Alajmi et al, 2007)
  • Nevienai antihipertensīvo medikamentu grupai nav efektivitātes pārākuma OMAS pacientiem (Ziegler et al, 2011)

Miega apnoja un koronārā sirds slimība.

  • Obstruktīva miega apnoja ir nozīmīgs riska faktors miokarda infarkta attīstībai, revaskularizācijas procedūras nepieciešamībai un akūtai koronārai nāvei vīriešiem līdz 70 gadu vecumam (Gottlieb et al, 2010; Selim et al, 2010)
  • Ilgstošas pozitīva gaisa spiediena (CPAP) terapijas efekti: retāki un vēlīnāki atkārtoti kardiovaskulārie notikumi (Milleron et al, 2004)

Miega apnoja un pulmonāla hipertensija.

  • Pulmonāla hipertensija attīstās 17-53% obstruktīvas miega apnojas sindroma (OMAS) slimniekiem (ACCP consensus, 2004)
  • Pacientiem ar OMAS un pulmonālu hipertensiju ir zemāka dzīves kvalitāte un augstāka mirstība (Kauppert et al, 2013; Minai et al, 2009)
  • Ārstējot pacientus ar CPAP terapiju 6 mēnešus un ilgāk, tika panākta spiediena mazināšanās plaušu artērijā vidēji no 25,6 mmHg uz 19,5 mmHg (Alchanatis et al, 2001)
  1. Miega apnoja endokrīno un vielmaiņas slimību slimniekiem.

Miega apnoja slimniekiem ar cukura diabētu.

  • Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir riska faktors insulīna rezistencei (Ip et al, 2002)

Miega apnoja slimniekiem ar hipotireozi.

  • Ap 30% hipotireozes slimnieku cieš no obstruktīvas miega apnojas (Jha et al, 2006)

Miega apnoja un akromegālija.

  • 60-70% akromegālijas pacientu cieš no miega apnojas sindroma, kurš galvenokārt ir obstruktīva tipa, bet var būt arī centrāla un jaukta tipa (Fatti et al, 2001)

Miega apnoja un metabolais sindroms.

  • Ap 80% obstruktīvas miega apnojas pacientu un ap 40% ne-obstruktīvas miega apnojas pacientu ir metabolais sindroms (Coughlin et al, 2004; Sharma et al, 2010)
  • Ilgstošas pozitīva gaisa spiediena (CPAP) terapijas efekti: metabolā sindroma esamība samazinās par 13% (Surendra et al, 2011)

Miega apnoja un aptaukošanās.

  • Ap 80% obstruktīva miega apnojas sindroma (OMAS) pacienti ir aptaukojušies un aptaukošanās ir viens no OMAS riska faktoriem (Verbraecken, ERS Handbook: Respiratory Sleep Medicine, 2012)
  • Ar ķermeņa svara samazināšanu par 10% tiek panākta AHI mazināšanās par 26% (Peppard et al, 2000)
  1. Miega apnoja un neiroloģiskās slimības.

Miega apnoja smadzeņu insulta

  • Obstruktīva miega apnoja (OMA) palielina smadzeņu insulta risku neatkarīgi no pārējiem cerebrovaskulārā riska faktoriem (Capampangan et al, 2010)
  • Ir atzīstami panākumi, lietojot CPAP terapiju OMA ārstēšanai smadzeņu insulta slimniekiem, bet viņu līdzestība šai terapijai ir zema (Wessendorf et al, 2001; Bassetti et al, 2006)
  • CPAP terapijas efektivitāte smadzeņu insulta slimniekiem ar centrālu miega apnoju ir neskaidra.
  1. Miega apnoja un plaušu slimības.

Obstruktīvas miega apnojas sindroms (OMAS), gastroezofagālā atviļņa slimība (GEAS) un bronhiālā astma.

  • Ap 60% OMAS slimnieku vienlaicīgi ir arī GEAS (Valipour et al, 2002)
  • GEAS un OMA epizodes ir nozīmīgi astmas uzliesmojumu provocējošie faktori, īpaši nakts laikā (Gislason et al, 2002; Alkhalil et al, 2009)

OMAS un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pārklāšanās.

  • OMAS sastopamība HOPS pacientiem (14%) un pacientiem bez HOPS (19%) būtiski neatšķiras (Sanders et al, 2003)
  • Pēc dažādu pētījumu datiem 9-15% HOPS slimnieku vienlaicīgi ir arī OMAS (Zamarron et al, 2003; Bednarek et al, 2005)
  • Šai pacientu grupai ir sliktāka dzīves kvalitāte un augstāka mirstība, īpaši nakts stundās (Marin et al, 2010; Mermigkis et al, 2007)
  • Ārstēšana ir kompleksa: bronhodilatātori, CPAP vai neinvazīva plaušu ventilācija un ilgstoša skābekļa terapija (Owens et al, 2010)
  1. Miega apnoja grūtniecības laikā.
  • Grūtniecēm ar aptaukošanos apmēram 15% novērojami elpošanas traucējumi miegā (Louis et al, 2012)
  • Obstruktīva miega apnoja bija nozīmīgi saistīta ar preeklampsiju un biežākām ķeizargrieziena operācijām (Louis et al, 2012)
  • Ārstēšanā CPAP vai pozicionāla terapija (Morong et al, 2015)
  1. Valsts atbalsts OMAS ārstēšanā (tehniskā palīglīdzekļa APAP, CPAP aparāta piešķiršana).
  • MK noteikumi Nr.1474 no 2016.gada 14. janvāra: Personām ar obstruktīvās miega apnojas hipopnojas sindromu (OMAHS) II (vidēji smagu) pakāpi un III (smagu) pakāpi, ar apnojas hipopnojas indeksu (AHI) ne mazāku kā 15. Ārsta atzinumā jānorāda pozitīva spiediena terapijas iekārtas parametri un papildus jāiesniedz izmeklējumu rezultātu lapa, kurā norādīts AHI. Izmeklējums jāveic ar validētām metodēm (polisomnogrāfija, poligrāfija). Personas veic līdzmaksājumu. Trūcīgās personas un bērni ir atbrīvoti no līdzmaksājuma. Pārējām personām centrs sedz 80% no tehniskā palīglīdzekļa cenas.