COVID-19

Anda Nodieva

Pneimonologs, polisomnogrāfijas metodes speciālists

 

Pieskaroties jautājumiem par COVID-19 un obstruktīvas miega apnojas sindromu, tā ārstēšanu ar pozitīva spiediena terapiju (CPAP).

 

  1. Vai cilvēkiem ar obstruktīvu miega apnoju (OMA) ir augstāks risks saslimt ar COVID-19?
  • Līdz šim nav datu, ka miega apnojas epizodēm pašām par sevi būtu ietekme uz risku inficēties ar COVID-19.
  • Atsevišķās publikācijas parādās hipotēze par to, ka miega trūkums (miega kvalitātes trūkums pie OMA) varētu radīt izteiktāku iekaisuma procesu elpceļos arī COVID-19 inficētām personām.
  • Pētniekus uzmanīgus dara fakts, ka riska faktori obstruktīvas miega apnojas sindromam (OMAS) un COVID-19 infekcijas smagai norisei sava starpā pārklājas (daļa ir vienādi).

 

  1. Kādi riska faktori ir vienādi obstruktīvas miega apnojas sindromam un COVID-19 infekcijas smagai norisei?
  • Vecums 65 gadi un vairāk
  • Arteriāla hipertensija, sirds-asinsvadu slimības
  • Aptaukošanās
  • 2. tipa cukura diabēts
  • Smagas norises hroniskas plaušu slimības (piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), bronhiālā astma).

 

  1. Kādas citas slimības un stāvokļi cilvēkiem nosaka augstāku risku inficēties ar COVID-19?
  • Ja cilvēkam ir bijis ciešs un/vai ilgstošs kontakts ar COVID-19 inficētu personu
  • Pacienti ar smagas norises hroniskām nieru slimībām
  • Pacienti ar ļaundabīgiem audzējiem (noteikti audzēji un to ārstēšanas veidi)
  • Pacienti pēc orgānu pārstādīšanām
  • Pacienti ar imūndeficītu vai imunitāti nomācošu ārstēšanu, kas nozīmīgi paaugstina infekciju risku
  • Grūtnieces ar smagas norises iedzimtu vai iegūtu sirdskaiti
  • Pieaugušie ar Dauna sindromu

 

  1. Vai OMAHS pacientiem ar aizdomīgu vai apstiprinātu COVID-19 infekciju ir jāturpina lietot pozitīva spiediena aparāts (CPAP, APAP, BiPAP)?                                 Ja cilvēkam ar OMA ir parādījušies COVID-19 raksturīgie simptomi (galvassāpes, ožas zudums, iesnas, klepus, nogurums, sāpes muskuļos, garšas izmaiņas, drudzis) un/vai ir laboratoriski apstiprināta COVID-19 infekcija, viņam vienam aiz aizvērtām durvīm ir jāizolējas atsevišķā guļamistabā. Ja iespējams, jāizmanto arī atsevišķa higiēnas telpa (vannas istaba, duša). Šādos apstākļos cilvēkam jāturpina lietot pozitīva spiediena (Positive Airway Pressure = PAP) terapija, turpmāk ievērojot sekojošus noteikumus:
  • Regulāri jāvēdina telpas (PAP terapijas laikā un vēl 1 stundu pēc tās), jāveic telpu mitra uzkopšana (optimāli 2 reizes dienā).
  • Pirms un pēc saskares ar PAP aparātu, masku, cauruli un filtru, rūpīgi jāmazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, jādezinficē tās.
  • Regulāri, atbilstoši ražotāja instrukcijām, jākopj savs PAP ekipējums.
  • Tāpat, atbilstoši CPAP lietošanas pamācībai, jāmaina filtri un aksesuāri (maska, caurule).
  • Nepieļaut mājdzīvnieku piekļuvi PAP ekipējumam.
  • PAP iekārtas mitrinātājā jāizmanto tikai destilēts ūdens, lai tajā novērstu nosēdumu veidošanos.
  • Ja cilvēkam ir stipras iesnas, PAP iekārtas lietošana parasti ir apgrūtināta, tādēļ uz pāris dienām, līdz iesnas mitējas, PAP terapiju vēlams pārtraukt.
  • Pēc izveseļošanās no COVID-19 jānomaina PAP iekārtas filtri un vienreizējas lietošanas aksesuāri.
  • Nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja sajustas elpošanas grūtības un pastāvīgas sāpes vai spiediens krūtīs.
  • Ja mājās ir pieejams pulsa oksimetrs (SpO2 mērītājs): miera stāvoklī, mierīgi elpojot,  to novieto uz vidējā pirksta (bez nagu lakas), nolasa rādījumu pēc 30-60 sekunžu novērošanas, reģistrē. Procedūru atkārto 2-3 x dienā.
  • Ja SpO2 rādījums ir 95% un vairāk, jāturpina novērošana.
  • SpO2 93-94% jāsazinās ar ārstu, kas izvērtēs hospitalizācijas nepieciešamība.
  • SpO2 92% un zemāks norāda uz neatliekamas hospitalizācijas nepieciešamību-nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

 

  1. Kā rīkoties, ja COVID-19 inficētam OMAHS pacientam nepieciešama hospitalizācija?
  • Līdzi uz slimnīcu jāņem OMAHS diagnostikas un APAP titrēšanas rezultāti, slimnīcu, konsultantu vai ģimenes ārstu slēdzieni, izraksti, veiktie SpO2 pieraksti.
  • Par nepieciešamību un veidu, kā lietot PAP aparātu slimnīcā, izšķirsies turienes ārsti. Pats pacients kategoriski nedrīkst turpināt lietot savu PAP aparātu stacionārā bez slimnīcas ārsta atļaujas, kā arī režīma iestatīšanas, noteiktu aksesuāru pievienošanas un telpas ierādīšanas.

 

  1. Vai cilvēki ar COVID-19 simptomiem, turpinot pozitīva spiediena (PAP) terapiju veicina infekcijas izplatīšanos starp līdzcilvēkiem?
  • Lietojot PAP aparātu, caur maskas izelpas vārstu, kas nodrošina ogļskābās gāzes izvadi, telpā izsmidzinās arī infekciozie, COVID-19 saturošie aerosoli, kuri telpas gaisā var saglabāties vairākas stundas. Ja šajā telpā kopā ar cilvēku, kurš lieto PAP aparātu, atrodas vēl citi cilvēki, viņiem ir augsta inficēšanās iespēja ar COVID-19. Tādēļ, turpinot PAP terapiju, ir svarīgi pašizolēties – gulēt atsevišķā guļamistabā, iespēju robežās arī ar atsevišķu higiēnas telpu.
  • Vīruss izplatās arī gaisa pilienu ceļā, tādēļ, ja esiet inficēts ar COVID-19, arī dienas laikā ieturiet vismaz 2 metru distanci un valkājiet sejas masku, ja nomodā atrodieties tuvumā līdzcilvēkiem.
  • Vīruss var ilgstoši saglabāties uz virsmām. Tā līdzcilvēki, aizskarot inficētās virsmas un pēc tam arī savu muti, degunu, acis, var inficēties ar COVID-19. Tādēļ ar mitru drānu un/vai dezinficējošu šķīdumu regulāri tīriet virsmas gan jūsu istabā un higiēnas telpā, gan arī tālruņu, tālvadības pulšu, tastatūras, naktsskapīšu, galdu un krēslu virsmas, durvju rokturus, vannas istabas un tualetes piederumus.

 

  1. Vai cilvēkiem ar COVID-19 simptomiem turpināt lietot pozitīva spiediena aparātu, ja nav iespējama pašizolācija atsevišķā telpā?
  • Ja cilvēkam ir COVID-19 raksturīgie simptomi, bet nav iespējas izolēties atsevišķā guļamistabā, jāsazinās ar ārstu, kas var sniegt rekomendācijas situācijas risinājumam katrā konkrētā gadījumā. Risinājums sevī varētu ietvert arī PAP terapijas pārtraukšanu, uz laiku izmantojot alternatīvas OMAHS ārstēšanas metodes (mutes ierīces, pozicionēšanās – gulēt uz sāna vai pussēdus), kuras  nerada paaugstinātu aerosolu veidošanās risku. Nelietot alkoholu, jo tas veicina miega apnoju rašanos.
  • Ja obstruktīvas miega apnojas ārstēšana ar PAP aparātu tiek pārtraukta un alternatīvās metodes to pilnībā nenovērš, pacientam jārēķinās ar tādu simptomu kā: miegainības dienā, koncentrēšanas grūtību pieaugumu. Tādēļ jāizvairās no automobiļa vadīšanas.

 

  1. Kāda ir PAP terapijas ietekme uz dažādu slimību gaitu?
  • Nav pierādījumu tam, ka PAP terapija padarītu smagāku COVID-19 slimības gaitu.
  • CPAP terapija obstruktīvas miega apnojas pacientiem ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu gan mazina dienas miegainību, uzlabojot dzīves kvalitāti, gan samazina slimošanu un mirstību no sirds-asinsvadu slimībām.
  • Pēdējās publikācijas apraksta gadījumus, kad agrīna CPAP un skābekļa lietošana stacionāros pie hipoksiskas elpošanas mazspējas samazina pacientu mirstību.

 

  1. Vai ir droši lietot PAP terapiju, ja cilvēkam nav COVID-19 simptomi?
  • Pilnībā tas nav droši, jo cilvēks ar COVID-19 infekciju visinfekciozākais (bīstamākais apkārtējiem) ir 2 dienas pirms simptomu parādīšanās.
  • Ievērojot iepriekš sacīto, visdrošāk ir turpināt PAP terapiju atsevišķā izolētā guļamistabā visu COVID-19 pandēmijas laiku vai vismaz jau ar to brīdi, kad ir kļuvis zināms kontakts ar COVID-19 inficētu personu.

Avoti:

  1. https://aasm.org/coronavirus-covid-19-faqs-cpap-sleep-apnea-patients/
  2. Obstructive Sleep Apnea as a Potential Risk Factor for COVID-19: Expert Interview.Pulmonology advisor, August 12,2020.
  3. https://www.gov.uk/government/publications/guidance-on-shielding-and-protecting-extremely-vulnerable-persons-from-covid-19/guidance-on-shielding-and-protecting-extremely-vulnerable-persons-from-covid-19
  4. https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/latest-evidence/clinical
  5. BTS Guidance regarding coronavirus (COVID-19) and Obstructive Sleep Apnoea (OSA): for people who routinely use continuous positive airway pressure (CPAP), their families and health care workers. 20 March 2020.
  6. BTS Guidance for community management of patients receiving Long-Term Ventilation (LTV) during and beyond COVID-19. 26 June 2020.
  7. Andrew M.Luks, Erik R.Swenson Pulse Oximetry for Monitoring Patients with COVID-19 at Home. Potential Pitfalls and Practical Guidance. Annals ATS Vol.17, No.9 September 2020
  8. https://www.england.nhs.uk/coronavirus/wp-content/uploads/sites/52/2020/06/C0445-remote-monitoring-in-primary-care-revised.pdf
  9. Ashish A et al. CPAP management of COVID-19 respiratory failure: a first quantitative analysis from an inpatient service evaluation. BMJ Open RespRes 2020;7e000692. doi:10.1136/bmjresp-2020-000692 ()