Obstruktīvas miega apnojas sindroms ir bieži sastopams, bet nepietiekami diagnosticēts. No tā cieš aptuveni 4% vīriešu un 2 % sieviešu visā pasaulē (Young, 1993; Marin, 1997; Duran, 2001). Lai uzlabotu šīs slimības atpazīstamību, ir izveidoti vairāki testi obstruktīvas miega apnojas riska izvērtēšanai, kuri balstās gan uz šī sindroma klīniskajām izpausmēm kā krākšanu, miegainību u.c., gan arī ar to saistīto blakusslimību attīstību. Pielikumā būs atrodami 2 testi, kurus var aizpildīt gan medicīnas personāls, gan arī paši pacienti, veicot pašnovērtējumu. STOP-BANG tests ir augsti jutīgs ar elpošanu saistītu miega traucējumu diagnostikā, bet salīdzinoši zemu specifisks. Savukārt Berlīnes testam raksturīgs augsts specifiskums, lai atklātu slimniekus ar vidēji smagas un smagas pakāpes obstruktīvas miega apnojas sindromu, bet salīdzinoši zemu jutību. Tādēļ varu rekomendēt aizpildīt abus testus, un, atkarībā no iegūtās riska pakāpes, konsultēties ar ārstu par turpmākas izmeklēšanas nepieciešamību.

Berlines 2017(PDF, 456 KB)

STOP-Bang 2017(PDF, 611 KB)